Bija laiks, kad Tu apskaudi akmens seju.
Bija laiks, kad Tu lūdzies akmens mieru,
Zilas debesis Tu lūdzi,
Lai tur neparādās neviens mākonis.
Gludu sienu Tu lūdzi robainos mūros.
Mierīgu roku uz pieres.
Bet tagad Tu zini - akmenim ir sava dzīve.
Tev jādzīvo savējā.