Kurzemes cāļsaimnieks |
[2017-04-17|17:43] |
Iekšā sēž iracionāla vēlme, piem., Vangeru oriģinālo disku paturēt kā relikviju, nevis nest uz Otro elpu kopā ar pārējiem spēļu CD un DVD, bet tad atceros, ka manam datōram nav disku lasītāja un nekad arī nebūs, un varu droši soļot pretī savienotajai cietvielu nākotnei.
P.S. Ja kādreiz tāds brīdis pienāks attiecībā uz grāmatām, tas gan būs diezgan nozīmīgs brīdis manā dzīvē. |
|
|
Komentiņi: |
brīdis, kad nest grāmatas uz otro elpu - vai brīdis, kad tās paturēt kā relikviju?
Jā, brīdis, kad sapratīšu, ka visas grāmatas ir elektronizētas (bet latviešu literatūrai tas laikam tik drīz nedraud). | |