03 November 2008 @ 05:50 pm
Kaltenē  
Ciemos pie zvejniekiem. Zvejnieka sieva no Latgales ieprecējusies Kaltenē. Pirms tam ne reizes neesot redzējusi jūri, ar vīru satikusi laikā, kad viņš dienējis Daugapils pusē. Pēc samērā neilgāš pazīšanās tomēr izlēmusi viņam sekot uz jūras piekrasti. Vīrs valdonīgāks, kurzemnieki neierasti un viņa pati, kas ne zivis pratusi no tīkliem margot, ne izdabāt vīramātei.
Pastaigājoties gar jūru, runājam un runājam. Var just, ka sieviņai parunāties gribas, ka īsti laimīga nav še jutusies nekad īsti. Vienkārši tuva drauga, saprotošas dvēseles pietrūcis. Ar vārdiem tas netika izteikts, bet sajūta palika...

 
 
( Post a new comment )
[info]zanda on November 3rd, 2008 - 06:10 pm
Un kādas sajūtas pašai pēc tādas sirds "izkratīšanas"?
(Reply) (Thread) (Link)
phoenix[info]phoenix on November 3rd, 2008 - 06:16 pm
nuuu, tur jau nekā tāda jau nebija. vienkārši, no sērijas, tā starp citu, pastāstīta viena, otra dzīves detaļa. Bet tā sajūta, ejot gar jūras malu un tinoties šāllē, klausoties ko tev stāsta veca zvejnieka sieva par laikiem un apstākļiem, kurus nezinu un negribētu zināt, tā smeldzīgi paliek. bet ne smagi, jo šī saruna nebija bēdīga. Vienkārši dzīve bez izskaistinājuma, ar mazajiem priekiem un ikdienas notikumiem. Kā, mērots ceļš gar jūras krastu, lai dotos uz vietējo kultūras namu klausīties koncertu un skaidrais prieks par to. Nu tā... sajūta palika tīra, ka jāmāk dzīve novērtēt, to, kas ir.
(Reply) (Parent) (Link)
Ilse Kahrklis[info]ld on November 3rd, 2008 - 08:48 pm
skaisti
(Reply) (Link)