Esmu novērojusi, ka man periodiski vajag attīrīties - izraudāties, izbēdāties, pārdzīvot. Nomazgāt dvēseļu logus ar asarām.
Krājas, krājas tie pilieniņi, krājas. Un tad kā ūdenskritums gāžas un izžūst. No rīta pamostos ar sāpošu galvu - naktī emocijas uzdzīvojušas ar pilnu klapi. Tai pašā laikā līdzās sajūtu siltu ķermeni, miegā apliktu roku man apkārt, pie otra sāna izpletusies guļ Laura - agrā rītā barota, atstāta blakus. Istabas gaišās sienas smaida un ir tik mierīgi, labi. Un tomēr pa galvu danco vakardienas pārdzīvojums un aizvainojums joprojām pulsē. Guļu aizvērtām acīm un domāju - kas tas ir, kas liek uzvesties kā aizvainotai princesei, kaut arī gribas tikai mīļumu un aizmirst visus pāridarījumus, gan pašas darītos, gan saņemtos.

šodien bijām talsu muzejā uz fotoizstādes atklāšanu. Sadarbībā ar fotogrāfijas muzeju, izstādīti 100 portreti. Attiecīgi uz atklāšanu vesela čupa ar cilvēkiem, kuri saucas fotogrāfi. Vai katram otrajam ap kaklu riktīgs metamais. Jānim mugurā bija zila jaka un paltmale, Laurai rozā kleitiņa. Tā kā jancis pārsvarā Lauru turēja, tad izskatījās labs krāsu salikums + fakts kā tāds - vīrietis un bērns. Mūs foogrāfēja ne mazāk, kā runas teicējus. Vienbrīd pat divi objektīvi vienlaikus bija pavērsti pret mums. Jau pēc atklāšana sun vīniņa iemalkošanas, kāda tante lūdza mums speciāli papozēt. bet tā, lai izskatās dabīgi :) Paņēma mūsu adresi, atsūtīšos bildītes. :)