01 September 2006 @ 02:08 pm
 
vakar Laura nokrita apmēram no 1m augstuma. Pa nakti palikām slimnīcā. Uztaisīja rentgenu, izmeklēja un otrdien uz neirosonogrāfiju jāiet. izskatās jau, ka viss kārtībā. Bet man vienalga ir bail. Un pats trakākais ir tas, ka es redzēju, ka viņa tulīt, tulīt kritīs un nespaspēju noķert :/ Tās bija sekundes. Ja es kaut vai tikai 2 sekundes ātrāk es būtu paskatījusies, es būtu noķērusi... :/
Es ļoti ceru, ak vēlāk nebūs sekas šim kritienam, jo šobrīd nekā arpus normas nav.

Un jā - tai palātā, kur gulējām, bija blusas! Es visu nakti nokasījos. Un vēl ēdienu tur dod galīgi nekādu. Ls 1.50 dienā uz trim ēdienreizēm. Nav brīnums, ka reuzltātā paēst nevar.

Kad atbraucām mājām, jutos tik labi, labi. Mūsu sienas, mūsu gultiņa, mantiņas. Ek, kaut nu es nekad vairs tā nekļūdītos!
 
 
( Post a new comment )
honeybee: saruna[info]honeybee on September 1st, 2006 - 02:26 pm
Liecies mierā, bērni ir paredzēti tam, lai kristu. Pirmkārt, viņi krīt pareizi, otrkārt, galva, kas ir potenciāli bīstamākā daļa, ir labi aizsargāta pret triecieniem. Ja nekas acīmredzams nekaiš, tad viss ir kārtībā. Manējais arī ir kritis, nekas slikts nav noticis. Es esot savulaik pat izkritusi no ratiem uz asfalta - nu, drusku jocīga jau esmu, bet gan jau tas nav no tā ;)
(Reply) (Thread) (Link)
phoenix[info]phoenix on September 1st, 2006 - 02:46 pm
hih, tavs pēdējais teikums mani sasmaidināja :)
Ek, visi jau man apkārt ar saka, ka bus labi. Man pašai ar nav nelabu priekšnojautu, ka varētu kas nelāgs tagad sekot. Totie tā sajūta, kad redzēju, ka nepaspēšu noķert, tā ir visbriesmīgākā! Ne tik daudz pats fakts, ka nokrita, bet tas, ka redzēju, kā tas notiek.
(Reply) (Parent) (Link)