vakar Laura nokrita apmēram no 1m augstuma. Pa nakti palikām slimnīcā. Uztaisīja rentgenu, izmeklēja un otrdien uz neirosonogrāfiju jāiet. izskatās jau, ka viss kārtībā. Bet man vienalga ir bail. Un pats trakākais ir tas, ka es redzēju, ka viņa tulīt, tulīt kritīs un nespaspēju noķert :/ Tās bija sekundes. Ja es kaut vai tikai 2 sekundes ātrāk es būtu paskatījusies, es būtu noķērusi... :/
Es ļoti ceru, ak vēlāk nebūs sekas šim kritienam, jo šobrīd nekā arpus normas nav.

Un jā - tai palātā, kur gulējām, bija blusas! Es visu nakti nokasījos. Un vēl ēdienu tur dod galīgi nekādu. Ls 1.50 dienā uz trim ēdienreizēm. Nav brīnums, ka reuzltātā paēst nevar.

Kad atbraucām mājām, jutos tik labi, labi. Mūsu sienas, mūsu gultiņa, mantiņas. Ek, kaut nu es nekad vairs tā nekļūdītos!