01 August 2006 @ 04:52 pm
 
man regulāri tas noskaņojums ir augšā-lejā, skatoties, kā citiem jautri iet.
bet, kā nesen dzirdēju - nav ko skatīties svešos logos. Gan jau izkārpīsimies no šitās pieaugušo dzīves. Man tikai bail,ka doma - bišķiņ jāpaciešas un tad jau būs vieglāk, brīvāk - būs aiz katra pagrieziena un kā pārmaiņu nebūs tā nebūs. Kā iejūdzās darba važās, tā no viņām vaļā netikt. Jā, man šobrīd nav jāstrādā, bet jānim ir. un tik daudz, ka man slikti no tā metas. bet izrādīt jau it kā nevar, ka mani tas biedē un ka man vispār ir bail. tagad gan es to pateicu. Pēc kāda laika arī es atgriezīšos darbā un tas tā līdz noliksim ķelles? Vāveres ritenī, lai nomaksātu rēķinus un aprūpētu bērnu? es tā negribu un manī ir šausmīgi liela pretestība tam. Bet vismaz pusgadu tā būs, tā rāda šībrīza aprēķini. Un varbūt tieši tāpēc es it kā cenšos šo faktu ignorēt, negribu ļaut, ka mani piespiež pie zemes kaut kādi apstākļi vai prasības.
Tikko ārā sāka līt lietus.

manī ir pārāk liela enerģija kaut ko darīt, lai tas viss beigtos kā pārsvarā.Ceru, ka tā enerģija vnk neizplēnēs tā arī neatrodot iespēju izpausties.
 
 
Noskaņojums: smeldzīgs
 
 
( Post a new comment )
phoenix[info]phoenix on August 3rd, 2006 - 10:54 pm
ak. tas tik poētiski un varbūt pat banāli skanēs, bet tu esi mans gaišais eņģelis. :) Tikai gaišas domas ap tevi.
Ir tik dīvaini apzināties, ka sirdī dzīvo cilvēks, kura īstā dzīve sen jau kā rit atsevišķi no manējās un es par to neko nezinu. Līdzīgi kā tajās caurspīdīgajās kupolmantiņās, kurās ieslēgts kāds notikums vai tēls, tu dzīvo manā sirsniņā.
Es te tagad rakstu un dzēšu. Es šobrīd it kā rakstu vēstuli tev, bet apzinos, ka tā nevar būt īsta vēstule, pat ne elektroniski īsta, jo tā ir publiska. Un tomēr, es šobrīd sajūtos kaut kā ļoti tuvu tev. Pietrūkst man tevis. Tagad atsaktoties uz to laiku, ko nodzīvoju Rīgā, sanāk, ka tu esi bijusi vienīgā, ar kuru esmu jutusies ļoti tuva un saskanīga. Vistuvākā :)

Ja tu šo lasi, atraksti man, lai man ir tavs e-pasts: fiiniksis@inbox.lv
(Reply) (Parent) (Link)