ak. tas tik poētiski un varbūt pat banāli skanēs, bet tu esi mans gaišais eņģelis. :) Tikai gaišas domas ap tevi.
Ir tik dīvaini apzināties, ka sirdī dzīvo cilvēks, kura īstā dzīve sen jau kā rit atsevišķi no manējās un es par to neko nezinu. Līdzīgi kā tajās caurspīdīgajās kupolmantiņās, kurās ieslēgts kāds notikums vai tēls, tu dzīvo manā sirsniņā.
Es te tagad rakstu un dzēšu. Es šobrīd it kā rakstu vēstuli tev, bet apzinos, ka tā nevar būt īsta vēstule, pat ne elektroniski īsta, jo tā ir publiska. Un tomēr, es šobrīd sajūtos kaut kā ļoti tuvu tev. Pietrūkst man tevis. Tagad atsaktoties uz to laiku, ko nodzīvoju Rīgā, sanāk, ka tu esi bijusi vienīgā, ar kuru esmu jutusies ļoti tuva un saskanīga. Vistuvākā :)

Ja tu šo lasi, atraksti man, lai man ir tavs e-pasts: fiiniksis@inbox.lv