01 March 2005 @ 07:38 pm
 
kādu dzīvi tu gribi?
baltu un pūkainu?
sarkanu un mežonīgu?
asu, satraucošu?
izlikšanās un meliem pilnu jeb sirdsšķīstu?
tu gribi būt tas, ko mīl, vai tas, kurš mīl? Tu gribi naudu, varu, slavu, saskaņu? Tu gribi pazemot vai ieviest pasaulē mieru? Tu kaut ko vispār gribi? Varbūt tu saproti, ka viss sākas ar tevi?

jeb varbūt tev ir veinalga, kāda ir tava dzīve - galvenais, ka esi saskaņā ar sevi?

izvirzot mērķi, pats sevi ieliec krātiņā, aizslēdz durtiņas un aizmet atslēgu. Nospraužot mērķi, ceļš kļūst konkrēts, līdzekļi zināmi vai jaušami. Kļūst iespējams apmaldīties, iekrist grāvī, tikt sabrauktam un galu galā būt izvārtītam dubļos. Tas nenozīmē, ka jādzīvo bez mērķa. Tev jāsajūt šī doma. Jūti.

ej uz sajūtu, ne mērķi. ej uz piepildījumu un saskaņu, nevis karjeru. ej pie sevis, meklē sevi. Tu neesi tu. Es neesmu es. mums ir sašķobīti prāti un iedomātas sejas. Aizvērtām acīm vislabāk var ļauties kustībai, aizērtām acīm vislabāk var izgaršot. Aizvērtām acīm, ļaujoties izjūtai vislabāk var dzīvot. Esi katrā brīdī tu pats un tu virzīsies uz priekšu. neanalizē, vnk ļaujies sev. Tas varētu būt grūti, sākumā kā akls taustīsies, baidīsies nokrist un sasisties. Ir grūti tā ņemt un atradināties no sabiedrības viedokļa balstiem un atbalstiem, kur daudzgalvainas mutes stāsta kā pareizi. Aizver acis, neredzi rakstus un zīmes, aiztaisi ausis un neklausies murdoņā. ietin galvu biezā šallē un mēģini pats. Būt pats. darit pats. domāt pats. atbrīvoties pats ar sevi un sevī. Tikai nenbīsties. cilvēks.
 
 
( Post a new comment )
phoenix[info]phoenix on March 2nd, 2005 - 12:56 pm
a īsumā: kad neredz atšķirību, tiaki jūt, ka nav lāgā - tas nozīmē, ka pienačis laiks pārmaiņām. viņas var arī netikt veiktas, vnk, ejot laikam, atkal kaut kas iekšienē mainās, līdz ar ko pārmaiņas vairs nav nepieciešamas un atkal apmierina iepriekšējā situācija.

mans novērojums ir ka tie cilvēki, kuriem dvēsele ir dzīva, nekad nevar sevi aprakt zem ikdienas - ik pa laikam tā liek manīt par sevi un prasās lidojuma. Cilvēks gan parasti nobremzē - sak, es nevaru tagad piecelties un iet, jo man ģiemne, jo man darbs, jo man pienākums. Muļķības, nospļauties par to. Tā, aks būs īstā ģimene, to gribēsies paņemt līdzi un tā nāks, tas, kas būs īstais darbs, to varēsi veikt vienmēr, bet pienākumiem nekad nevajag ļaut sasiet dziesmu. var jau ik pa brīdim, bet nevajag aizmirst aicinajumu.

esot pats ar sevi un saskaņā ar sevi (kaut gan līdz tam ir grūti tikt, jo pārāk daudz kam jāpārkāpj pāri. pārāk daudz blūķu ceļā) visi notikumi atšķetinās paši. nu ne atšķetinās, vienkārši nekas nevar notikt nepariezi, ja esi saskaņā ar iekšieni.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Darky[info]dark on March 2nd, 2005 - 01:12 pm
nu ja, pareizi vien ir - pareizi nospēlēts solo - apsveicu .

nekas arī nepareizi nenotiek, ja uz pagājušo raugās no tālāka skatpunkta un ainavu tver kopumā -- tad jau viss ir labi, pat pārāk labi ... :)

tikai tie sīkumi, tās mazāss strīpiņas, kas veido kopainu rada pārāk daudz sirmu matu, - ko nu tur, lai dara --

izzeja - - ik pa laikam parunāt ar kādu, -

te nu ir tas vārdu spēks

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
phoenix[info]phoenix on March 2nd, 2005 - 01:17 pm
:)
laipni lūgtum. ļoti ilgi nebija šāda saruna gadījusies. varbūt līdzīgas, bet manā uztverē tomēr citādākas.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Darky[info]dark on March 2nd, 2005 - 02:58 pm
tā jau te ir - viens no cibas labumiem, lai kā to nievātu un izņirgātu - žēlošnās, depresijas, utml ...- bet, ja kaut kādā mērā palīdz, tad kāpēc gan ne, kāpēc ne?

tomēr tā ir iespēja izrunāt ko tādu, par ko aci pret aci nerunāsi ...

ceru, ka kādreiz vēl būs par ko parunāties ...

uz tikšanos mirklī

...
(Reply) (Parent) (Link)