pēdējās dienas atkal sanāca izbrāzties no tā mierīguma, kas bija pēdējā laikā pārņēmis mani. Vispirms jau daudzie darbi, kas saistās ar LU. tie man tagad pirmajā vietā. Tad darbā notiek algu izmaksu un pienākumu pārdalījums, kas man leik bik nošokēties par perspektīvām. Bet nu ok - vienkārši jāstrādā vairāk būs.
A bet tā lieta, par ko ejot uz LU, ejot no LU, mizojot kartupeļus, gatavojot ēst, etc darot visbeižāk iedomājos un apt jāsaka - pārdzīvoju, lai arī tas muļķīgi skan bija: "Vai tiešām cilvēkiem nospļauties par labo, par sirdsapziņu, par citiem civlēkiem, par svarīgāko un atzīstamāko vērtību izvirzot tikai sevi? Man kāds cilvēks teica: "kaapeec bojaat sev dziivi un puuleeties kaut kaa nesasniedzama labaa?" Tas mani nošokēja. Es biju kā uz pakaļas.Visa pasaule virzās un ri tīstījusies tieši tāpēc, ka ir bijuši pāris "jocīgo, jukušo, neprātīgo", kuri ir atklājuši lietas, veikuši izgudrojumus etc. Jā, šī tendece ir arī daudz ļauna darījusi, bet tikai tāpēc, ka cilvēki ar nepareizām ambicijām (vairāk gan savtīgām, varaskārošām) ir izmantojuši zinātni. Šī tomēr ir bik slidena tēma, definējot kas ir nepareizs un nevajadzīgs.
Ja nebūtu visu šo labdarības darbu, projektu un līgumu, organizāciju, kas cenšas kaut nedaudz izlīdzināt svaru kausu pasaules taisnības-netasinības, pārtikušo un badā mirstošo dēļ, kas tomēr ir tikai pilien sokeānā, tad pasaulē būtu vēl daudz melnāk aun bezcerīgāka nekā šobrīd. Iespējasm šī diena būtu pavsiam savādāka, vēsture būtu attīstījusies citādāk,
katrs no mums tak ir dzirdējis domu apr to, ak lai veiktu uzlabojumus leilos pajomos, katram pašam vispirms jāsāk ar sevi. Vai ne? Ko dod labs prezidents, spējīgs premjers, gudri un labi civlēki dažādos vadošos pasaules amatos, ja Zemes pamatiedzīvotāju sirdis ir melnas un amziņas. Ko dod labdarības fondi vardarbības cietušajiem, ja masas ir nežēlīgas, piedot nespējošas? Ja vīrs ģimenē sist sievu, bet sieva pazemo bērnus? Ja izlutināts zeņķsi uzbrūk kalsesbeidriem un atņem tie naudu? Viss ir kā apbutais aplis. Un 1% cilvēku, kas gatavi strādāt, runāt, mainīt, rīkoties, lai cilvēce atveseļotos stāv pretī 99% sabiedrības, kuriem interesē tikai savs labums, labs seks, vsikija glaže, cigaŗs zobos, un spēlēšana augstākajā līgā jebkādā nozīmē. Un vai tik nav tā, ka tie maziņie un pelēkie, tās mājsaimnieces un lauku strādnieki savos tīrumos ir tiek tīrākie cilvēki mūsdienās? Protams ne visi, bet kopumā? Es jau varu kļūdīties, es nezinu satistiku, es nevaru ielīst katra cilvēka dvēselē, bet man tiešām tāds iespaids ir radies - jo mazāka vara, jo labāks cilvēks. (ar izņēmumiem, protams)

man pārmet, ka es lidzko man kas neaptīk par to izkliedzot (?). Arī šo poustu par tādu var uzskatīt, Jā. Bet man vairāk gribētos teikt, ka es runāju par sirdsapziņu. Un, protams, ka būs vienmēr cilvēki, kuriem būs nepatīkami lasīt domas un atziņas, secinājumus un novērojumus, ja tie tēmējas uz viņiem. Ne jau uz kādu konkrēti, bet uz viesiem tiem, kas stāv tajos 99%. Clvēkiem esot neērti manu izvirdumu dēļ. Arī šis raksts laikam ir tāds. bet vai es vainīga, ka mēs dzīvojam tā, ka pašiem kauns par sevi?

nav mūsu paaudzei karš gājis pāri. Neesam sēdējuši lopu vagonos, nezinam, ko nozīmē prieks par paša i zaudzētu maizes klaipu. Daudz ko mēs nezinām, neticam, bet nodiršam un izsmejam, jo jūtamies vareni. Tādi kā mazi izlutināti bērni. Un ārdamies, ka mūs ka'ds tā nosauc. Izdaram sīkumu un pašpasludinam sevi par varoni. Bez maz vai kā tādā miega mākonī ieslīguši, neskatoteis uz to, ka valstī un mūsu dzīvēs daudzas problēmas un nesakārtotības. esam aizmirsuši visveinkāršākās patiesības par labajām domām, smaidiem, mīlestibu un piedošanu. Zinam viņas teorētiski un teorētiski arī pielietojam savās dzīvēs. Tikai tik, cik tas mūsu interesēs. Ne citu. Un es redz kaut ko pasaku, kas rada sašutumu, nepatiku. Liekas - kā tā var! Par tādām lietām nerunā. Tādas domas nedomā. tā nerīkojas. tas nav normāli, tas nevar būt, ka kādu uztaruc kas cits izņemto viņa pakaļu. Manī ir niknums, jā. par šo mietpilsonismu. :/ Bet nedrīkst tam ļauties. Un taisnība bībelē teiktajam: Ja tev iesit pa vienu vaigu, pagriez arī otru. tur nav jēga ir dziļāka nekā tīri fiziskā darbība un dusmu norīšana. Tā ir iekšējā harmonija un paceļšanās augstāk par pāridarītāju.

varu teikt vēl un vēl. bet tā jau gari sanācis. Nepiesienieties sīkumiem, saktieties uz kopainu. Skudru māja arī nešķiet varena un liela, ja sāk pētīt katru tās satāvdaļu atsevišķi.

Daļa cilvēku rīkojas tā teikt neaizsniedzamu mērķu labad, daļa cilvēku saprot, ka to vajadzētu darīt, bet nevēlas to darīt paši, bet vēl ir daļa cilvēku, kuri pat nesaprot, kāpēc vajadzētu darīt kaut ko, kam nav tiešs sakara ar paša personību.

Mēs visi dzīvojam vienā pasaulē, lai arī tās redzējums katram savs. Un to derētu tā kā atcerēties. Neesa, vairs viduslaikos, kad neticēja enerģijai un domu spēkam. Mums ir visas atslēgas, bet mēs paši par tām smejamies...