nu ir tādi, kas spēj nejust, jo nestādās priekšā, kas tas ir, un ir tādi, kas nespēj nejust. ar abiem jāsamierinās, lai gan paši viņi nekad nebūs mierā. un vēl pa vidu, veidojamie, kas izveidojas tā, kā prāts un sirds aizved. ja sirds nesaka labo skaļāk kā bars un sistēma (sabiedrības mehānisms), tad veidojas tas lielais blāķis nesaprotamās bezjēdzības un nejēdzības, un bezjūtības.
vispār vēl iedomājos, ka tieši kaut kādā studiju laikā (vecumā) visvairāk pazūd to, kam bija lielās skaistās cēlās idejas un sapņi. parausta plecus un pasaka - nu bet tas ir pārāk nereāli (grūti, jo iet pret straumi). negribētos pašai tā.