jauns gads ir sācies, bet nekas cits, izņemot ciparu gadskaitlī, nav mainījies..pēdējās dienas ir visai jocīgas, es nezinu, ko domāt un vai vispār vajag par to domāt. sirreāls moments sanāca pāris dienas atpakaļ, tāds, ka es nodomāju - es gribētu tā justies visu laiku. un es to patiesībā arī gribu, tikai kaut cik/necik meistarīgi to apslēpju. man ziema nepatīk, es neciešu aukstumu un sniegu, bet todien man sniegs pat sāka patikt. bet ko tagad darīt, spert pirmo soli vai palaist garām. es nezinu, šādi es nespēju izlemt jau divas dienas. negribas aplauzties, bet, no otras puses, pirms neesmu noriskējusi, nemaz nevaru būt tik pārliecināta, ka aplauzīšos.
vakar pēc ilgiem laikiem atsāku lasīt grāmatas. man bija apnicis lasīt, lasīšanas vietā labāk izvēlējos skatīties filmas, bet vakar paņēmu Remarka "Trīs draugi" un aizrāvos.