Vakar nopirku divas grāmatas par psihoterapiju un valodu no Džārvisa Kokera tepat Rīgā.
Vēlāk apskatot fotogrāfiju izstādi paliku muļķos līdz brīdim, kad man pastāstīja to īpašo par bilžu tapšanu, bez kā, manuprāt, nav iespējams saprast to piedzīvojumu, nopietnību, humoru un risku, kas patiesībā tajās fotogrāfijās slēpjas aiz un zem nosacīti stīvā puiša attēlā.

Reizēm man tik ļoti pietrūkst tā vienkāršā paskaidrojuma - kā tas noticis? - lirisko aprakstu vietā. Var jau būt, ka ir arī labums izstādes veidotājam pašam palikt muļķos, paliekot starp savējiem, kas zina, bet pazaudējot nezinātāja interesi par nākamajiem pasākumiem.