Vēsturnieki mani varbūt palabos, bet par to viņiem tikai paldies teikšu, jo precīzi vairs neatceros.
Vnk atmiņā nāk savulaik kādā Ulda (Ulža?) Ģērmaņa grāmatā rakstītais par Zviedriju kurā tur gadsimtā.
Vecais karalis nomira un viņa vietā kronēja viņa dēlu. Pavisam jaunu puisi vēl. Un puisis bija ļoti uztraucies, jo tolaik Zviedrija bija Eiropas mērogā ļoti ietekmīga valsts, un viņš krenķējās, vai spēs tikt galā ar tik lielas valsts pārvaldīšanu.
Un pienāca jaunajam karalim klāt vecais, sirmais kanclers, un klusi un mierinoši teica:
- Neuztraucieties, Jūsu Majestāte! Ja jūs zinātu, ar cik maz prāta pasaule tiek pārvaldīta!

Šis teiciens man jo bieži nāk prātā, kad domāju par lielajiem notikumiem pasaulē. Un jo īpaši bieži pēdējā laikā, vērojot Latvijas valdības meimurošanu :)