Pētījums: Cilvēki vairāk gatavi naudu tērētu, nevis krāt
Rīga, 18.maijs, LETA. Vairums Latvijas iedzīvotāju negaidīti iegūtu naudu galvenokārt iztērētu, un krietni mazāk ir tādu, kas būtu gatavi arī uzkrāt vai ieguldīt, liecina pētnieciskās kompānijas "Data Serviss" sadarbībā ar ziņu aģentūru LETA veiktās aptaujas rezultāti.
Pētījumā, kura laikā no 3. līdz 9.aprīlim visā Latvijā tika iztaujāti 1007 iedzīvotāji, tika vaicāts, kā cilvēki rīkotos, ja negaidīti saņemtu 5000 latu. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādai stratēģijai iedzīvotāji esošajā ekonomiskajā situācijā dod priekšroku - tērēšanai, uzkrāšanai, parādu atdošanai, aizdošanai vai ieguldīšanai biznesā. Detalizētākus atbilžu variantus analīzes gaitā apvienoja piecās minētajās stratēģijās. Viens respondents varēja izvēlēties vairākas atbildes.
Naudu tērēt bija gatavi 59% no tiem, kuriem jau ir reāli naudas uzkrājumi, un 62% no tiem, kuriem uzkrājumu nav. Tomēr raksturīgi, ka cilvēki ar uzkrājumiem biežāk par citiem turpinātu arī krāt - šādu stratēģiju izvēlējās 47% no aptaujātajiem, kuriem jau ir uzkrājumi, kamēr starp pārējiem tādu bija 34%.
Kā norāda "Data Serviss" sociālo procesu pētnieks Māris Brants, jautājums ir aktuāls tāpēc, ka naudas līdzekļu netērēšana padziļina ekonomisko krīzi. Iedzīvotāji, kuriem ir uzkrājumi, gaida tālāku cenu kritumu un iespējas iecerēto iegādāties vēl izdevīgāk vai arī baidās no tālākas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, tāpēc pagaidām naudu pietaupa. Tas savukārt neļauj pelnīt uzņēmējiem, valstij iekasēt nodokļus un ekonomikai atveseļoties kopumā. Tērēšanas bums, kas bija raksturīgs iepriekš, ir pāraudzis taupīšanas bumā.
Tērēšanas stratēģiju biežāk par citiem izvēlētos gados jaunākie un cilvēki ar pamatizglītību. Latvieši kopumā min vairāk naudas izlietojuma veidu par cittautiešiem - viņi biežāk par cittautiešiem gan uzkrātu, gan tērētu. Raksturīgi arī, ka tie, kas izvēlētos naudu krāt, biežāk nekā citi neatbild uz jautājumu par saviem ienākumiem.
Salīdzinoši niecīgs skaits atbildēja, ka būtu gatavi ieguldīt biznesā - šādu atbildi sniedza 4% aptaujāto ar uzkrājumiem un 6% pārējo.