Kas tur daudz ko stāstīt? To, ka padsmitnieki zina visu ko par vecāku pienākumiem, ka tiem ir pienākums viņus uzturēt, bet neko nezina un pat negrib zināt par saviem pienākumiem mācīties un piedalīties vienkāršos mājas darbos? Un katra konflikta gadījumā tiek piesaukti visādi uzticības tālruņi, kuru numurus viņu ir samācījušies no galvas, lai zvanītu un sūdzētos par psiholoģisko teroru mājās? Un to, ka iepriekš izklāstītais pieņem pat ekstrēmas formas reizēm? Ja par sliktu mācīšanos tiek atteikts smalkāks apģērba gabals un vietā tiek piedāvāts RIMI pirkts, tas tiek iztulkots kā vecāku atteikšanās pildīt savus pienākumus vai arī kā terors pret maigu, neaizsargātu bērnu? :)