Internetā atrasts stāstiņš

Paragvaja ir interesanta zeme. Taa atrodas it kaa visas Dienvidamerikas kontinenta sirds vietaa, taalu no visiem juuras krastiem. Uz turieni 16. gadsimtaa devaas spaanju konkistadori pa lielajaam upeem Rio Plata , Rio Paraguay un Rio Parana, mekleet sudrabu un zeltu ar ko bagaatinaat savu aizjuuras kjeeninju un sevis pashus. Cilveeki ar kuriem vinji tur sastapaas saucaas Guarani tauta, pati diezgan kareiviiga, pati nesen sho apvidu iekarojusi. Cilveekeedaaji, vinji meedza apieties nezheeliigi ar savaam iekarotaam tautaam – sievas un beernus pienjeema pashi savaas gjimenees, paareejos apslakteeja un apeeda. Zelts un sudrabs vinjiem neintereseeja. Pirmaa saskare starp gauranieshiem un spaanjiem izraisiija lielas ciinjas, kuraas spaanjiem bija ierochu priekshrociiba. Guaranieshi tika ielenkti un izniiciiba buutu bijusi nenoveershama, ja vinju vadonis, Lamabaree vaardaa, nebuutu suutiijis no ielenkuma pret spaanjiem visas sievietes – atdoties spaanjiem. Tas, protams, ljoti iepriecinaaja spaanus un vinji tur driiz apmetaas un nodibinaaja tagadeejaas Paragvajas galvas pilseetu, Asuncion (Debesbraukshana), ar apmeeram 300 spaanju kareivjiem. Ar vinjiem kopaa sadziivoja 700 guaranietes. Pats spaanju vadonis, vaardaa Irala, savaa personiigaa saimnieciibaa uztureeja 16 „sievu". Viss ienaids bija aizmirsts – katrs guaranieshu viirietis bija ar mieru par shkjietamu nieku – nazi, kapli, kreklu - spaanim paardot savu sievu, savu maasu, savu maati, jo taa vinji pashi bija izriikojushies un sadziivojushi ar pasha iekarotajaam tautaam. Dazhus gadus veelaak, kad no Spaanijas ieradaas papildspeeks 250 viiru armijas veidolaa, no shiis sadziives jau bija pasaulee ienaakushi vismaz 500 t.s. mestizosu jeb metisu beernu. SHo papildspeeku vadonis, vaardaa Cabeza de Vaca, gribeedams uz katoljticiibas pamatiem ievest kaartiibu, meegjinaaja sievieshu uzpirkshanu ierobezhot ar formaalaam atljaujaam, bet tas nebija pa praatam ne spaanjiem, ne pashiem guaranieshiem, un vinjsh tika apcietinaats un paarsuutiits atpakalj uz Spaaniju kjeedees. Veel piecus gadus veelaak, metisu bija jau 3000 skaitaa. 19. gadsimtaa kaads Paragvajas vadonis vaardaa Dr. Francia pat ar likumu aizliedza savstapeejas lauliibas starp tiirasiniigiem spaanjiem. Vinjsh gan ilgi nevadiija, un tauta vinju iebaroja krokodiiljiem. Bet shodien, ja paskataas Asuncionas telefona graamataa, vaards Irala tur atrodams tik pat pat kaa Riigaa visi Beerzinji, Ozoli, Kljavinji, Egliishi, Kruuminji un Zhagarinji kopaa. (Asuncionaa ir apmeeram tik pat iedziivotaaju, cik Riigaa.)

Peec Dr. Francia pie varas naaca Lopezu dzimta. Solano Lopezs bija viirs, kam piemita lielummaanija - vinjsh gribeeja buut Dienvidamerikas Napoleons. Vinjsh bildinaaja Brazilijas taa laika imperatora meitu, bet imperators vinju taa aizvainoja ar atteikumu, ka vinjsh deklareeja karu pret visiem Paragvajas kaiminjiem vienaa reizee. Shis karsh ilga seshus gadus un bija viens no brutaalaakiem kariem visaa pasaules veesturee. Paragvaja zaudeeja 300,000 dziiviibu, taas pretinieki ap 100,000. Bet no Lopeza vadoniibas miita veel shobaltdien Paragvaja nav attiiriijusies. Asuncionas centraa ir panteons vinja piishljiem. Interesanti arii, ka vinja nelaulaatai miiljaakai, iirietei vaardaa Eliza Lopez, uz vinjas kapa vietas ir uzcelts grandiozs piemineklis, kur vinja staav laapstu rokaa, it kaa tai briidii, kad vinja bija savu kungu aprakusi kara laukaa peec vinja Vaterluu sakaaves.

Veel viena interesanta lieta – Paragvaja ir vieniigaa valsts visaa Dienvidamerikaa, kur oficiaali atziita iedzimto guaranieshu valoda par vienliidziigu ar spaanju valodu. Taatad taa ir vieniigaa valsts visaa Dienvidamerikaa, kur veel dziivotspeejiiga ir pamatiedziivotaaju kultuura.

Ko latvieshiem no visa shitaa vareetu maaciities, es tieshaam nezinu...