Par to es ne brīdi neesu šaubījies un strīdējies :) Bet ja kas, tad arī vienatnē es neēdis nepalikšu :))

A mans runčelis vakar pamatīgi izkāvās ar vienu svešo. Kautiņa sākumu redzēju. Abi kūleņu kūleņiem gāja gan pa sniegu, gan pa dubļiem, gan pa diezgan dziļiem ūdeņiem. Nu, manējais izskatījās tā kā biku stiprāks. Kad pārnāca mājās pēc dažām stundām, biku kliboja un drusku asinis arī bija. Bet apetīte bija briesmīga, un murrāja arī, pēc kā sapratu, ka cīņu jamais skaitās uzvarējis. Pēc ēšanas jamais biku sakopās, biku atpūtās, un tad ar riktīgiem bļāvieniem izprasījās akal laukā, kaut arī biju kliboja. Atgriezās šorīt. Vairs nekliboja. Atkal bi izsalcis kā vilks, paēda, sakopās, biku pagulēja un atkal izprasījās ārā, un tūlīt devās uz bijušā kautiņa vietu, lai līdz galam sasistu naidnieku, ja tas riskētu parādīties ;-)
Jā, tiem runčiem nau viegla dzīve ;-)