Kāds gliemezis ļoti aukstā janvāra rītā sāka rāpties pa ķirškoka sasalušo stumbru. Viņam lēni rāpjoties augšā, vabole pabāza galvu no koka spraugas un teica:
"Klau, draugs, tu iznieko savu laiku. Tur augšā nav neviena ķirša."
Bet gliemezis turpināja ceļu. "Būs, kad es tur nokļūšu," viņš sacīja.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: