Nu, reāli mūsu valstī, ja nemaldos, alimentu piedziņai tiek izmantots sekojošs mehānisms. Prasība tiesā. Tiesas lēmums par apjomu. Ja tas netiek pildīts, tiek uzlikts par pienākumu piedzīt uzturlīdzekļus administratīvā veidā (piem., ar tiesu izpildītāju starpniecību). Man šķiet, ka ir iespējams arī pieprasīt darbadevējam ieturēt un pārskaitīt uz Valsts Kasi attiecīgo summu no algas. Ja izrādās, ka uzturlīdzekļu prasības atbildētājs nav spējīgs maksāt, tad līdzekļi tiek izdalīti no uzturlīdzekļu fonda (valsts pasākums).

Visā šī procesa ilgumā ir iespējams personai (un tās mantai) uzlikt dažnedažādus liegumus (līdz brīdim, kamēr uzturlīdzekļi nesāk plūst pareizajā virzienā).

Tiesa, te rodas jautājums - kurā brīdī kļūst skaidrs, ka uzturlīdzekļi netiek maksāti ļaunprātīgi vai arī vienkāri - legāli nav no kā to darīt? Un vai vispār šie gadījumi ir jāšķiro?

Pieņemu, ka varētu rīkoties kā citviet - cilvēks, kurš nemaksā uzturlīdzekļus (vienalga, kādu iemeslu vadīts) nevar iegādāties neko reģistrējamu (māja, zeme, mašīna), jo no kurienes ta nauda (tiesa, te arī ir varianti ar dāvinājumu, bet ja to skarbi nodefinē, tad nav, kur likties)? Tieši tāpat var liegt tiesības uz kredītu un līzingu (likumiski un tehniski tas ir realizējams par pamatu ņemot parādnieku db).