1. Tā kā Izraēlas robežas tika aptuveni noteiktas 1948. gadā, tad viss pārējais ir okupētas kaimiņvalstu teritorijas. Pati Izraēla lielu daļu šo teritoriju ir anektējusi un uzskata par savu zemi, taču tas ir vienpusējs paziņojus, kas spēkā de facto, nevis de jure. Attiecīgie Cahal karavīri tika sagūstīti uz frontes līnijas (vai nu Libānas pusē, vai Cahal pozīciju pusē - precīzu info Cahal nesniedz) teritorijā, kas de jure pieder Sīrijai. Ja Braina-Kelloga pakta ij citu starptautisko konvenciju, kas nosaka valstu teritoriju statusu, tev ir "plakanās zemes globuss", nerodu nevienu pretargumentu.
2.-3. Tu vēlies teikt, ka Izraēla ir militāri vāja valsts, kuru jebkurā brīdī jebkura kaimiņvalsts var tā ņemt un sakaut, jo tā gatava atvairīt no kontrolētajām teritorijām mazas ar strēlnieku ieročiem bruņotas grupiņas, bet nav gatava ilgākai un nopietnākai karadarbībai???
5. Tad pričom te Libāna? Tad jau jābombardē Sīriju un Irānu, ja jau tās pie vainas. Taču nezin kāpēc tiek postīta tās valsts infrastruktūra, kura savā ekonomiskajā attīstībā jau 70. gadu vidū bez jebkādām dotācijām bija apsteigusi Izraēlu, pēc tam atkopusies pēc iebrukuma 80. gados, atrisinājusi iekšpolitiskās problēmas (kuras bija tīrs Izraēlas politikas rezultāts), ij atkal uzrādīja lieliskus izaugsmes tempus.
6. Loģiski, ka hezbollāhieši kā visai neprognozējams spēks nepatīk arī musulmaņiem. Aber konstatēt ugunspozīcijas, bāzes utt. ir tīrs izlūkdienesta darbs, pēc kura nāk vadāmie šāviņi un snaiperi - vobšem, ģelo tehniki.
7. Protams, ka ANO. Kamēr Cahal nesāka slaktēt civiliedzīvotājus, pasaules sabiedriskā doma bija Izraēlas pusē. Kopš savas dibināšanas ANO spēki ir iejaucoties atrisinājuši lielāko daļu bruņoto konfliktu visā pasaulē (mazākā daļa ir situācijas, kad ANO deleģē vienu vai pāris valstis iejaukties - tas izplatītāk pēdējos gadu desmitos, kad mainījusies pati karošanas taktika, ij no sīko valstu palidzības nav nekādas jēgas).
8. Tāpēc, ka vēstures zinātnes atziņas ievērojami atšķiras no tavas pieejas lietām. ;)