Adekvāta situācija bija Latvijā 90. gadu sākumā - valdībā un ministrijās bija gana "interfrontes" atbalstītāju, aber pa visu valsti plosījās OMON (juridiski LR Iekšlietu ministrijas struktūra). Ja piekrītu tev, tad man automātiski jāpiekrīt, ka Lietuvai bija visas tiesības pēc muitnieku apšaušanas kontrolpunktā bombardēt (ja tai būtu ar ko) Rīgu, visus HESus, Ventspils terminālus, ostas, tiltus, LMT torņus, ūdensstacijas; vēlams pāris aviouzlidojumus Ķengaragam, Imantai, Juglai (gan jau tur kāds OMON kaujinieks dzīvo vai viņa radi - ij pofig par tiem petrovičiem, omeegaam un onsloviem, kuru ģimenes locekļus un pašus skatoties "Labvakar" šāviņš sašķaida gabalos, bet valsts uz gadu desmitiem iegrūsta bezcerīgā nabadzībā, jo infrastruktūra iznīcināta). Galu galā LR neko nedarīja, lai atbruņotu OMON, tikai klaigāja uz barikādēm (tās arī tādas aizdomīgas - pāris raķetes gaiss-zeme pa tām derētu uzšaut) un vicināja karodziņus. Taču mērķis attaisno līdzekļus: savus 5 vai 6 OMON kaujiniekus moš izdotos nomočīt.

Taisni žēl, ka leišiem tai laikā nebija neviena kaujas helīša ij ļotenes - šitādu taisnīguma akciju OMON apkarošanai neveica (ij neviens neveica - beigās sakāpa busā ij aizbrauca). Teroristi palika nesodīti. :(