Ir tāds ieskats, kas atvasinās no tautvaldības principiem, ka jūzerim vulgaris ir jāstājas pretī noziedzīgām darbībām, ko veic jūzeri vulgaris vai valsts kopumā. Šis ieskats ir atspoguļojies vairākās vietās un lietās, kā, piemēram, kriminālpantā par noziedzīgu nekonedarīšanu, Vācijas "kolektīvās vainas atzīšanā" pēc 2.Pasaules kara, uz to lielā mērā balstās arī tie amerikāņi, kas veido iekšējo opozīciju Irākas karam ASV-īs.

Protams, no vienas puses, Libānā nevar runāt par tautvaldību, demokrātiju utt utjp, kur šis princips ir visfunkcionālākais; no otras puses, pie tā, ka Hezbollah ir "valsts valstī", ir vainojams Libānas oficiālās varas vājums. Un tur nu diez vai ir vainojams kāds cits, izņemot pašus libāniešus, ja vien viņi nevēlas piedzīvot ārvalstu okupācijas armijas, kas šo varu stiprinātu, klātbūtni, kas neizbēgami veicinātu iekšējo vardarbību, kurā tie paši libānieši atkal ciestu visvairāk.

Negribu izklausīties fatālistisks, taču man liekas, ka tas ir reģions, kurā bez fundamentālām izmaiņām tradīcijās, dzīves uztverē, ekonomikā un demogrāfiskajā līknē vardarbība nebeigsies nekad.