ASV flote apšaudīja ar karakuģu smago artilēriju.

Kas raksturīgi, palestīnieši tika iedzīti Libānā savulaik kopīgā Jordānijas un Izraēlas akcijā. Bez šī veiksmīgā pasākuma tāda Hezbollāh nemaz nebūtu - Libāna bija plaukstošākā Tuvo Austrumu valsts, kas attīstībā krietni apsteidza vairumu Centrāleiropas valstu, uzskatāmi pierādot, ko Tuvo Austurumu pamatiedzīvotāji var sasniegt, ja tiem nedraucē karš). Pie tam konkrētais konflikts sākās ar jau pirms vairākiem gadiem rūpīgi izstrādātu iebrukuma plānu, kur katrs zina, kādā virzienā doties un kur šaut. Taču ja runājam par libāņu "iesaistīšanos", varbūt tu varētu man izskaidrot, kā iesaistījušies tie simti bērnu un sieviešu, kas nogalināti, un tie simti tūkstošu, kas spiesti bēgt? Jo nezin kāpēc Hezbollāh pozīcijas ārpus pilsētām praktiski netiek aiztiktas, toties intensīvi tiek bombardēta civilā infrastruktūra.

Ja variants a) atkrīt (ticu: pārāk grūti gājis šo zemi iekarojot), tad jārēķinās ar mūžīgu karu. Protams, palestīniešu nostāja mainījās jau 80. gadu otrajā pusē, kad šiem nācās samierināties ar faktu, ka zemes, ko viņiem atņēma 30.-50. gados, tie neatgūs, ij šie atzina Izraēlas pastāvēšanu, turpinot cīnīties par to, ka ja ne visas okupētās teritorijas varēs atgūt, tad vismaz 1967. gada robežās atgriezties. To Izraēla, protams, negrasās darīt. Ja ņemam vēl vērā, ka palestīniešiem līdz šim bija aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, tb liegts normalizēt dzīvi tajos nedaudzajos zemes pleķīšos, kas šiem no viņu dzimtenes palikuši, tad tā ir ļoti pateicīga augsne tiem, kuri barojas no kara.

Ja pie mums ir gana daudzi, kuri Abreni pieprasa atpakaļ, tad varam iedomāties, cik liela vēlme būtu sadzīvot ar kaimiņvalsti, ja 90% visu latviešu būtu sadzīti Liepājas ij Ventspils piekrastē, kur šiem būtu liegts nodarboties ar biznesu, tiktu rīkoti regulāri reidi ar šaušanu uz jebko kas kustas, īstenots kolektīvās atbildības princips (ja Petroviča 14gadīgais māsasdēls met patruļai ar akmeni, Petroviča māju ar muldozeriem nojauc)??? Ņemot vērā, ka dienvidniekiem asāka ir goda un pašcieņas izpratne, viņiem kareivīguma procents kudi lielāks, tb ja Izraēla neatbrīvo okupētās teritorijas, es nekādu citu izeju kā genocīdu neredzu.
Zināmā mērā vairākas Izraēlas kampaņas no cilvēktiesību viedokļa pārklājas ar šo jēdzienu, taču te nobremzē etniskais faktors - tā kā palestīnieši nav arābi, arābu valstīm šie ir kā suņanagla pakaļā, ij tās nevēlas uzņemt un asimilēt palestīniešu bēgļus (citādi varētu visus palestīniešus optom padzīt no to atlikušās zemes ij miers mājās).

Izeju neredzu.

Takš tik un tā neviens man neiestāstīs, ka nogalināt 50 nevainīgus civiliedzīvotājus, lai moš trāpītu teroristam, ir attaisnojami.

Tie punkti, kurus pārņēma Hamas, ir lieliskā stāvoklī (Hamas tāpēc arī uzvarēja Vēlēšanās Fatah, ka šajā kustībā prakstiski nav korupcijas, ij tā 90% savu resursu līdz šim veltījusi ļaužu izdzīvošanas nodrošināšanai), bet pārējie acīmredzot ir tādā pat stāvoklī kā PSRS mantojums Latvijā 90. gadu sākumā.