Es tik tā. Piesienots tāpēc, ka nav ko teikt šai sakarā citu - apgūstu portālkomentētāju metodiku;)

Bet, ja tā riktīgāk padomā, tad ir gan, ko mazliet pateikt. Lai arī ne gluži par pašu konflitku.

Ir Latvijā viens (gan jau ka ne vienīgais) kantoris, kur ij vadība, ij liela daļa padoto ir iz Izraēlas. Asimilējušies, bet tomēr - iz Izraēlas. Tiklīdz Izraēla paziņoja par vispārēju mobilizāciju, viņiem tika absolūti pašsaprotami un bez jebkādiem jautājumiem izsniegts beztermiņa atvaļinājums (nemāku teikt, vai apmaksāts, gan), kuru viņi tik pat pašsaprotami uztvēra un devās uz Izraēlu pildīt savu pienākumu.

Te gan, laikam, ir jāmin, ka pienākums te nav pret valsti. Pat ne pret nāciju un/vai līdzpilsoņiem. Te ir kaut kas tāds, ko racionāls kapitalizējies eiropietis nesapratīs. Te laikam mijās reliģija ar tradīcijām un pārliecību.