Es arī līdzīgi domāju. Austrumromas (Bizantiskajā) tradīcijā, tāpat kā daudzviet citur austrumos, primārais ir kopiena, no kurienes konkrētais cilvēks nāk. Kopiena (tauta, cilts, ģimene) ir primāra, cilvēks ir sekundārs. Rietumos ir otrādi, un tas atspoguļojas arī valodā un tradīcijā.
Ko domā, piemēram, čečens, ja sastopas ar briesmām? Viņa tipiskais domu gājiens ir - nedrīkstu atkāpties, nedrīkstu padoties, jācīnās pat ja iešu bojā, jo pēc manis spriedīs par manu tautu. Nedrīkstu ar savu mazdūšību apkaunot visu tautu.