Par ietikšanu eirozonā - jā, tas mani arī izbrīna, īpaši jau ņemot vērā pēdējos notikumus ar Grieķiju un Itāliju un šaubīgo stāvokli Spānijā un Portugālē. Es vēl saprastu, ja runa būtu par kādu ekonomisku rādītāju sasniegšanu, bet pievienoties kaut kam grūstošam un krist vēl lielākā bedrē, aizņemoties vēl izšķērdīgāku valstu glābšanai - tam kategoriski nepiekrītu.
Ar kuriem instrumentiem Latvijas Banka varēja bremzēt? Ja lata kurss būtu peldošs, tad pie katras lielākas eiro ieplūšanas Latvijā tas palēktos un atskanētu brēcieni, ka tā tiek bremzēts eksports. Lata kursu noteikt voluntāri (OK, kāda mācīta komisija noteiktu) - tas atkal pilnīgi uzprasītos uz Sorosu, kurš reiz jau angļu mārciņu pamatīgi uzmeta, bet latu apsviestu vēl vieglāk. Un krietni nopelnītu, protams.
Man šķiet, ka bremzēšanas rīki bija valdības rīcībā - tie bija nodokļi nekustamajiem īpašumiem. Galu galā, viss ekonomikas burbulis pamatā bija nekustamo īpašumu burbulis, un to piebremzējot, lietas būtu daudz labākas. Bet kas tad bremzēs, ja paši bija aktīvi burbuļu pūtēji un steidza savus projektus pabeigt un izpārdot ;-)