Telekomunikatīvas pārdomas
Kauč kā iedomājos par iPhone. Par iPhone kā par otro telefona aparātu.
Pirmais aparāts man ir Nokia. Ļoti labs Nokia, ar labu (priekš telefona, protams) fotoaparātu, ar labu GPS un labām kartēm. Arī zvanīt var un zvanus saņemt, tāpat arī īsziņas un e-pastus un datu pārraide arī labi strādā, un brīvākā brīdī interneta lapas palasīt ir iespējams. Aparāts nav izmēros liels un sakarā ar šo labumu ir arī attiecīgais trūkums - ekrāns ir pamazs. Pamazs šodienas izpratnē. Nēnu, adresu grāmatai, SMS vai wap lapām pilnīgi pietiek. GPS un kartei arī pietiek, bet tikai tad ja stāvu uz vietas. Kustībā karte uz ekrāna ir pārāk sīka, lai bez sasprindzinājuma uz to skatītos no attāluma. Komplektā ar auto brīvroku komplekta trūkumu (pardon the pun) un vēl dažām konstruktīvām lietiņām tas padara telefonu par maz noderīgu navigācijai braucot, vismaz pašam pilotam. Nākas līdzi TomTomu staipīt vai pasākumā iesaistīt stūrmani.
Vot i iedomājos par iPhone. Ekrāns jūtami lielāks, TomToms nupat jamam uztaisījis navigācijas komplektu ar visu turētāju, mok uz tādu pāriet? Telefons, protams, vājāks nekā Nokia, bet ekrāns stipri lielāks, un būtu vieglāk pat grāmatas lasīt. Plus milzums visādu programmu pieejams, varbūt starp tām pat kaut kas derīgs atrodas.
Domāju.