Šīs nedēļas misja: Veikalā neko nepirkt, bet līdz nedēļas beigām iztukšot ledusskapi, lai var atkausēt. Sākotnējā doma bija iztukšot līdz šodienai, bet izrādījās ka neesmu tik ietilpīgs.
Pagaidām esmu nopircis tikai, 200 g. krējumu, lai būtu ar ko sajaukt skapī bijušos dārzeņus un pielikt pie saldētavā bijušajiem pelmeņiem, un klaipiņu baltmaizi, lai būtu uz kā uzlikt skapī bijušo desu. Vēl ir ideja nopirkt 1 vārītu bieti un izvārīt kopā ar skapī vēl esošajiem saldētajiem dārzeņiem un šķiņķu ādām. Un protams - pankūkas, pankūkas un vēlreiz pankūkas. Katru vakaru. Jo 1,5 l rūgušpiena jau patērēju, bet vēl tikpat ir atlicis.

Šodien beidzot tomēr atbildēja. Pie tam pārmaiņas pēc diezgan pozitīvi!
Atliek tikai minēt vai tam varētu būt kāda saistība ar maniem vakardienas ierakstiem cibā, vai nē.

Baigi krutā čikse esi!
Stundām, dienām un reizem arī vispār vari neatbildēt, kad cilvēks Tev kaut ko jautā, jo nekas taču par to nebūs, vai ne?

Cienītā bijusī, manus mēģinājumus satikies ar meitu, jau vairāku mēnešu garumā cenšas padarīt par neiespējamo misiju. Nesaprotu - vai tiešām viņa nesaprot, ka tādā veidā cenšoties sāpināt mani (kas arī viņai, protams, tīri labi izdodas) viņa primāri aplaupa pati savu bērnu?

mms://ier-w.latvijasradio.lv/pppy?20160327B160600170600

Vakariņās minegrets. :)

Kad Tu, cilvēk, esi uzlēcis augstāk par savu pakaļu, tad agri vai vēlu nākas uz tās atkal sāpīgi piezemēties.

46 skūves tikai lai noņemtu vāku :)

Šoreiz atliek tikai ieņirgt pašam par sevi un savu stulbumu.
Ir pagājusi jau vesela sutka kamēr man pielec tās atsauces uz Parīzi frienlistē nozīmē ko citu kā uz ielas nomestu netīru papīru. Tā iet ka TV neskatās, radio neklausās un ziņu portālus arī vaļā never.

Vispār, kad tā padomā. Ir diezgan lielā mērā jābūt lepnām par savām savulaik izdarītajām izvēlēm. Un nebūtu vis jāgaužas par to, ka neesmu tur kur man pašam gribētos būt un varbūt vēl dažam labām būtu gribējies lai es esmu, bet jāpriecājās par to ka neesmu tur kur varēju būt. Ka nemostos nakts vidū piepīpētā, nekad nemazgātā pritonā starp izmētātiem izsmēķiem no blakus guļošā čuvaka izsauciena. "Eu vecīt, bet tā nāve taču ir zaļa!"