Vispār, kad tā padomā. Ir diezgan lielā mērā jābūt lepnām par savām savulaik izdarītajām izvēlēm. Un nebūtu vis jāgaužas par to, ka neesmu tur kur man pašam gribētos būt un varbūt vēl dažam labām būtu gribējies lai es esmu, bet jāpriecājās par to ka neesmu tur kur varēju būt. Ka nemostos nakts vidū piepīpētā, nekad nemazgātā pritonā starp izmētātiem izsmēķiem no blakus guļošā čuvaka izsauciena. "Eu vecīt, bet tā nāve taču ir zaļa!"