25. Februāris 2014 (07:32)

Murla, mērkaķis ne kaķis, kārtējo reizi no rīta, no sirds pavēma. Un protams, kā vienmēr, ne jau koridorā uz linoleja, kur satīrīt būtu visvieglāk, un arī pat ne uz lamināta, kurš arī ir samērā viegli tīrāms, bet noteikti atrada kādu horizontālu auduma virsmu. Šoreiz tas bija ar pledu izklātais paša guļamgrozs kurā ielīda, pievēma vienu galu, tad laikam izdomāja, ka tupēt ar purnu pret paša vēmekļiem nav patīkami un apgriezās pa 180 ap savu asi pie viena visus labumus izbradādams ar visām četrām un pēc tam aizgāja pa pastaigāties pa dzīvokli - laikam meklēt vietu kura nesmird pēc vēmekļiem. Laikam jau lieki teikt, ka tādas šajā dzīvoklī vairs nav. Iekšā man sagriezās tāda sajūtu gamma, ka škiet vislabprātāk es viņu redzētu anihilējam. Vismaz neiespert nenoturējos.

Comments

Posted by: Foršais džekiņš ([info]petro)
Posted at: 25. Februāris 2014, 15:27

No "iespēra", kas patiesībā bija tāda pastumšana ar kāju nost no trajektorijas uz jau iztīrīto dzīvokļa daļu radās "spārda". No "mājā ir bērns" radās "rādi piemēru" un "māci bērnu kaķim spert". Laikam jau ne visi tavi draugu draugi var būt tavi draugi. Lai pasaudzētu Tavu nervu sistēmu ieteiktu vai nu nelasīt "freidfreidlisti", vai arī atdraugot kaķīša īpašnieci, kura tajā dzīvniekā ir jau ap pustūkstoti investējusi.

15 Lasīt komentārus reply