saison f nouvelle
Man pavasaris katru gadu sākas ar pārdomām un depresiju.Nesaprotu kāpēc?? Šai laikā es nedrīkstu palikt vienatnē citādi sāku domāt par mīlestību,kuras nemaz man nav,jo priekš tās man nav alika.Tad ir mācības,tad modeļu aģentūra,treniņi un tā katru dienu.Nav brīnums,ka nav laika tik svarīgai lietai. Vienreiz sāku domāt,ka mīlestībai nav jēgas,jo pārgulēt var arī bez mīlestības,smejoties teicu jāraksta grāmata "Nost ar mīlestību!"Šausmas,citi teiks nojūdzies cilvēks,bet varbūt tā arī ir!!:)) Skolā mācos un skatos uz savas klases meitenēm,kuras visulaiku ķiķina un neko nemācas.Kāda viņam būs nākotne,ja tagad neko nedara?Sapņo par bagātiem večiem,kuri uz viņām pat aci nepavers,jo nav vērts pat ar viņam par kautko runāt.Viņām nekas neitresē,ja vien seks,alkahols utt.Sēž caurām dienām pa solārijiem un naktsklubiem,kas par varenību pilnīgi pretīgi.Ja es būtu viņu vecāks,sen nomājas būtu izmetis!!Tracina tas,kad ir k.d. un skolotājas no klases iziet skrien un noraksta,pasdaki,ka nedosi nolies ar samazgām,ka nemaz neliekas.Gribas teikt:"Mazāk mau...,bet vairāk mācies,varbūt būsi kaucik gudrāka!" Laikam mūzdienu jauniešiem,vismaz lielākijai daļai ir pofig uz dzīvi un,kas ar to saistīts vieglāk taču nodzerties,nopīpēties,sanarkoties un paprasīt vecākiem naudu.Vecāki taču visu mūžu nebūs blakus,lai spētu palīdzēt tev,tu `taču pats spēj parūpēties par sevi!Nesaprotu,kur tāds pesimisms raudāt gribas skatoties uz viņiem!! Novēlu sev un citiem nebūt tādiem idiotiem,infanīļu bariņam,kuri neko nespēj izdarīt bez citu palīdzības!!