VIŅA ir apbrīnojama.
Ievaļī mūsu pusē, nostājas plāna vidū un gaida, kad viņai pieversīs uzmanību. Gaida, gaida, kamēr enerģijas zaja neiztur un vaicā,
— Kaut ko gribēji?
Pār telpu atskan dzīvespriecīgu smieklu šalts dārdi un VIŅA pielīmējas pie enerģijas zaķa galda. Stāv, lūr tieši virsū, klusē un tad mēģina uzsākt sarunu.
— Skat! Palma sadzinusi pilnu kasti ar jauniem dzinumiem.
Uz ko par atbildi saņem ņurdienu.
—Mhm.
Saprotot, ka sarunai nebūs turpinājuma, VIŅA pamet telpu.