pirms 10 ar asti gadiem, ar mugursomām plecos, ceļojām pa kalniem Norgē un Swe - tur augšā čumēja lemingi - viņi bija visur, starp ziemeļbriežiem skraidīja, slēpās ķērpjos, pat sausajās wc tupēja un pretī lūrēja :D viena tada ķēma dēļ es ar visu, desmit dienam uzkramēto muguruomu, ievēlos purvā (bija septembris - tundras daba bija nedaudz pa vasaru atkususi un kur nebija akmeņi, bija purvs, caur kuru veda vietejo izliktas laipas (dēļi) - uz vienas no tādām tupēja lemings un es kā pacēlu kāju, lai liktu soli, tā aizliku laipai garām, jo nekāps tak virsū tādam mazam, nevainīgam, kas uz pakaļkējām tup un skaļi, žēli pīkst :D pirmo, un cerams pēdējo, reizi dzīvē izjutu to, kā ir, kad tevi pie mazākās kustības velk lejā purvs :( kolēgas pa diviem mani izvilka, bet skarī sajūtas... neskatoties uz to, kopš tā laika esmu lemingu fans :)
pusgadu velāk reģistrējoties cibā vajadzēja lietotājvārdu - leminga bija aizņemta, tapat kā Leo (kā mani dzīvē draugi sauc kopš bērnības) - izvēlējos sievišķīgo variantu Le Minga (pierakstot profilā klāt alias Leo...) :) jūzerbilde ir no ta paša laika, no Cibas pirmās dienas - arī desmit gadus veca :)