Īsāk sakot, bija tā!
Šonakt, ap kādiem 01:30, pamatīgi satrūkāmies un abi bijām sēdus gultā aiz tā, ka kāds pie guļamistabas durvīm kaut ko teica. Nu ne tā, ka teļiks būtu ieslēdzies – nē. Un ne tā, ka aiz dzīvokļa durvīm.
Ļoti skaidrā balsī, tepat blakus!
Teikšu kā ir – bija ļoti neomolīga sajūta uz kādu brīdi, jo pat nesapratu ko īsti paķert, lai ietu noskaidrot, kas tieši pie velna notiek.
Tā kādu 1/2 minūti sēdēju gultā apstulbis, kamēr lēnām saliku kopā bildi.
Iepriekšējā vakarā, aiz gara laika, biju trubā uzlicis kaut kādu Simpsonu spēli, kur jāceļ Springfilda. Nu un biju uzdevis Homēram celt Mõ krogu, kuru viņš ap šiem 01:30 bija pabeidzis būvēt un par to lepni un skaļi arī paziņoja. A truba tieši pie gultas.
Jāatzīst, ka arī pēc šīs atklāsmes es ar pamatīgu švunku rāvu vaļā guļamistabas durvis, neganti ieveļoties priekštelpā, lai tomēr pārliecinātos, ka pie visa vainīgs Homērs.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: