Ir tā, kā tas ir, un būs tā, kā tas būs.

Rīt turpināšu kapāties. Pareizāk sakot, tikai viena cīņa – par 19. vai 20. vietu (savā grupā). :/

Īss kopsavilkums:
Kvalifikācijā zaudējot spēli (ar drausmīgi daudz pieļautām kļūdām), pirmo reizi mūžā biju gatavs triekt raketi pret grīdu un gāzt riņķī solu, uz kura stāvēja soma. Šī spēle mani automātā aizmeta cīnīties pa leju.

Otrajā spēlē samērā pārliecinoši uzvarēju un nokļuvu mazajā pusfinālā.

Mazo pusfinālu sanāca spēlēt kādas piecas minūtes pēc iepriekšējā mača. Brieži, kas ir redzējuši mani spēlējam, pēc spēles nāca klāt un teica :"Tu piekusis? Tas tur kortā - tas nebiji tu!". Jā – piekusis un pats vainīgs. Vajadzēja spēli pārcelt uz rītdienu (pēc reglamenta varēju). Tā arī nolēju mazo pusfinālu.

Vot i tagad rīt pēdējā spēle čempī.