10:57 – besī!
Ir tā, ka mans aizgalds te ir biki nostāk no citiem, bet sievišķais elements ar histēriskajām zvaigām un nevaldāmo matu ērkuli vispār atrodas aiz trejiem galdiem un vienas sienas.

Tad lūk! Un grāmatvedība arī atrodas turpat, un abas šīs pozīcijas – gramatvedību un biroja stihiju šķir nieka divi soļi un palmas zars.

Tad lūk! Un sagadījās tā, ka šorīt pie manis ciemos ieradās grāmatvedība, visa tāda darba jautājumos, un es, jau atrotījis piedurknes, taisījos sniegt palīdzīgas rokas, kad telpā ievirpuļoja šitais uguns, ūdens, gaisa un zemes kokteilis, lai tieši šajā brīdī uzsāktu rīta cēliena "būtiskāko sarunu" mūžības garumā ar grāmatvedību, tieši pie manas nolāpītās virpas un tieši tajā brīdī, kad biju izstiepis tās palīdzīgās rokas.

Ko, lai iesāk, nu? Jo man nav spēka cīnīties ar to kataklizmu, jo esmu pārāk labi audzināts un pieklājīgs, lai iejauktos citu sarunās un norādītu virzienu, uz kurieni kādai no personām būtu jādodās.