Zili brīnumi
Viss bija tā!

Pagājušā gada jūlijā tiku pie jauna rokas pulksteņa. Tajā pašā mēnesī, pāris nedēļas vēlāk, kādā brīvdabas pasākumā, mēģinot no lietus pasargāt flīģeli, meitenes ar arfām un citus smalkus māksliniekus, cīņas karstumā pamanījos nolauzt (pat nezinu kā) to pipsuku, ar kuru griež laikrāžus.
Bija puņķi un asaras pērkoni un zibeņi, jo manta ne tikai jauna, bet arī dārga gan tā, gan šitā.
Īsāk sakot, nobraucām līdz veikalam, kur cietušais tika iegadāts. Vārds pa vārdam, šitā un tā, īsāk sakot – atstājām tel. nr. uz kuru sūtīt SMS, kad pipsuks tiks piegādāts. Tas viss pēc tam, kad tikām brīdināti, ka uz pipsuka piegādi būšot jāgaida vismaz 4 (četri!) līdz 6 (seši!) mēneši (MĒNEŠI!).

Tad lūk! Šī gada 19. janvārī, kad visas gaidas bija zudušas, atnāca prieka vēsts SMS par piegādāto detaļu. Un šodien, šī gada 30. janvārī, man uz rokas atkal ir šis laikrādis.

Ko es ar to gribēju teikt?
Biedri! Brīnumi notiek!