Pērkons ([info]perkons) rakstīja,
@ 2013-03-15 10:16:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Eņģeļi Amerikā
Par teijāteri, tātad.
Īsi un kodolīgi, neizplūstot garās apcerēs par dramaturģijas radošo izvirdumu formālajā un lakoniskajā karkasa formā, marginālijas trekno horizonta līniju dzēšanu katra indivīda iedomu apvārsnī, izrāde bija abnormāli kruta.
Spanovskis vispār vietējais Maikls Duglass.

Tik tā publika, tā publika. Ja pie ievadskaņdarba, kas būtībā ir visas izrādes muzikālais motīvs, kāda dura, ja šis apzīmējums viņai neglaimo, man aiz muguras sāk ritmiski sist knipjus un skaļi, pa visu zāli, paziņo, ka šī nu gan ir viena forša dziesma, tad gribas pagriezties un izbērt viņai klēpī izgrauztās saulespuķu sēklu čaulas.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?