Ja jūs zinātu kā man riebj tā skaņa, kas rodas, kad cilvēks strēbj tēju vai kafiju, vai vispār nav starpības ko. Šitāds viens žļurkstošs eksemplārs man sēž aiz muguras un viņu var dzirdēt pat caur fona mūziku ausīs. "Žļurkt" un noliek krūzi uz galda — "klak". Viņš pat pa telefonu runājot spēj radīt "žļurkt - klakt". Šausmīgi nepatīk.

Un vēl man nepatīk blakus esošais kantoris, kurā spieto kaut kādi šauračaiņi. Pieļauju, ka ķīnieši, bet ej nu viņus visus sazortē. Tak lūk, tā jau gan jau labi cilvēki — kompakti un aizņem maz vietas, bet nu nevīžas pamatīgi. Piemēram, sanmezgls — cilvēciņš tur kaut kā ir aizsniedzis kliņķi un ticis iekšā, bet durvis aizvērt vairs nav pieticis spēka. Tad atvieglojis ķermeni, uzrāpies līdz izlietnei, nomazgājis savas mazās roķeles, bet līdz papīra dvielim tikt nav bijis spēka. Un tad! Tad viņš atkal dodas durvju virzienā, kuras ienākot sanmezglā paspēju aizvērt, un ar savām slapjajām rokām noķēpā visu rokturi, kuru pēc mirkļa tveru jau es. Šausmīgi nepatīk.