Tas aizsākās pirms gadiem četriem, kad iegādājos gangstermobīli. Šie gadi ir ritējuši ar lielāku vai mazāku sapratni un abpusēju cieņu. Līdz šodienai. Dienai, kurā uzticamais mobīlis izteiksmīgi parādīja vidējo pirkstu.

Tomēr, nesasteidzot notikumus, nedaudz paceļosim laikā un nonāksim nepilna mēneša senā pagātnē.

Lūk, todien bija pienākusi gadskārtējā Tehniskās apskates diena, un, kā jau tas pienākas tādos godos, devos uz saviesīgo pasākumu Antenas ielā. Pēc nelielas patērzēšanas pie dzelžiem, nama tēvam, acīm redzot, neiepatikās mans deguns, vāģa sailentbloki un aizmugurējais šķērsstienis (lai kas arī nebūtu visa šī mantība). Nu neko, arī ļaužiem reizēm jālabo tur zobi vai pat jāliek protēzes. Tā arī es savu mobīli aizgādāju līdz mehāniķa kungam, kurš nepilnas nedēļas laikā salaboja labojamo, nomainīja maināmo un bija gatavs man atgriezt auto, pretī gribot 120 Ls. Lai būtu.

Tad nu re, tagad varam atgriezties šodienā, kad rīta pusē, nomazgājis rokas un muti, posos uz atkārtotu pasākumu Antenas ielā, jau gara acīm redzot, kā lepni piebraucu un izrādu visus sailentblokus un aizmugurējos šķērsstieņus (lai kas arī nebūtu visa šī mantība). Pa ceļam vēl iebraucu tankštellē, kur iegādājos 19 litrīgo Venden, ielēju bendžu un dzesēšanas šķidrumu, saņēmu Statoil uzlīmes un devos nospraustā mērķa virzienā.
Jau pēc savām padsmit minūtēm, kā jau iztēlojies, lepni piebraucu, izkāpu un devos iemaksāt dalības maksu, kas sastāda ne vairāk, ne mazāk kā nepilnus 10Ls. Un brīdī, kad ar ieejas talonu iznāku no kasēm, redzu, ka pa visu mašīnas apakšu gāžas ārā sāŗts šķidrums. Un ne tā, ka pil, bet tā, ka gāžas, it kā kāds būtu atvēris krānu, par to aizmirsis un aizbraucis uz laukiem. Tādu, lūk, asprātīgu joku izspēlēja gangstermobīlis un laika rats, pārplēšot dzesēšanas trubu.

Tālāk nav nekā interesanta - evakuators (15Ls) un lielā Venden pudele (19L) pār plecu, nākot no stāvvietas.

Ā! Jā! Vēl tāds apcerīgs garastāvoklis, domājot par gaidāmajām izmaksām.