Mihelson, Mihelson, vasara!
Izgāju savā nodabā uzpīpēt, bet tur ap pelnutrauku kādas 10 lapsenes vēkšpēdus guļ. Pīpēju un domāju. Domāju un pīpēju. Pakasīju pauri un pavēros augšup. Jā, stāv kā briedis, ēkas iekšējā stūrī pielipināts pie metāla fasādes apdares lapseņu pūznis.

Bet citās ziņās.
Nupat zvanīja no VID un teicās, ka es negribot nodokļus maksāt. Dooooh, kurš gan grib, nodomāju es. Tak tomēr visi papīri tika iesniegti līdz tam nolāpītajam aprīlim. Lai vai kā, tagad es esot parādā tik un tik rubļus ar tik un tik kapeikām, bet, lai dzīve neliktos kā rāma pastaiga pa Kurzemes jūrmalu, papildus liek piestādīt kaut kādu avansa aprēķinu, kura ietvaros, šķiet, arī būs jāatpogā maks.

Lai viņi visi karātos tajā pūznī, kas pielipis pie metāla fasādes apdares ēkas iekšējā stūrī.