Konkrētajā krustā, trīs gadu laikā, braucot diendienā ar veļiku, nekas cits netliek kā kāpt nost (nu ok, nekāpt, bet tupīt uz visām pusēm), ibo tur visiem ir kaut kā pa bungām vai tas gājējs, riteņbraucējs vai Šlesers. Tas pats attiecas uz vēl pāris krustiem Rīgā, kur pat, ja neesi riteņbraucējs, stāvēsi un gaidīsi, un grozīsi pauri uz visām debess pusēm, lai šķersotu pāris metrus platu ielu.