Varu nobremzēt. Šeit nav runa par bremzēšanu. Šeit runa ir par pārvietošanās trajektoriju.
Gājēj — es tevi redzu, tu mani nē, pacel acis!
Atkārtoju, ja pat es kājām ietu taisnā trajektorijā, tad neizbēgami ietriektos pretī zigzagā nākošajā subjektā. Vai arī apstātos, tāpēc, ka nav iespējams prognozēt subjekta virzienu. Lūk par ko ir sāpe. Par to, ka neskatās kur iet.