Atdod desu
Kuram gan nav nācies savā mūžā kaut reizi kaut ko nodot? Vai tās būtu asins analīzes, vai tukšās pudeles, vai vienalga kas. Un tāpat, katru reizi, kaut kas tiek saņemts pretī. Vai tas būtu dūriens pirkstā, vai santīms ķešā, vai sitiens pa purnu. Lai vai kā, un cik tas būtu mazsvarīgi, es šodien devos nodot čekus par saņemtajiem pakalpojumiem, lai pretī dabūtu procentus no iztērētās summas.
Tātad izgāju no kantora, kas atrodas uz Tallinas un Cēsu ielas stūra, un devos Valdemāra ielas virzienā, kur atrodas vārdā nenosauktā iestāde. Ārā viegli mīnusi, birst retas sniegpārslas, zem kājām, virs ledus kārtas, sniega un smilšu kokteilis. Īsāk sakot, gāju nodot čekus.
Pusstundas ilgā gājiena beigās atkal atrados pie sava kantora ar par pāris čekiem vieglāku maku, un neskanīgu balstiņu kori, kas manā galvā radīja nedzirdamu koncertu, un vilkos pa Brīvības ielu prom no centra.

Lasīt tālāk»