Tas
Es kādu vakaru, kad meitas nebija mājās, es viņu lieliski izmēģināju, es viņu no visām pusēm, un šā un tā, un man likās, kad es ieveļos gultā, tad tas tā kā drusciņ ieņem manu to te augumu, to veidolu — ir tā, ka drusciņ piekļaujas, bet ne sevišķi, jo man mīksti nepatīk. Man patīk tā: viņš nedrīkst būt ne ciets, ne mīksts. Un viņš, manuprāt, bija vēl labāks, nekā es biju iedomājusies. Tad es sapratu, ka tas ir mans sapņu..., kuru man noteikti vajag...
Viņš bija sarullēts un tāds maziņš, tāds saplacis, bet tad, kad viņš ieņēma savu formu — tas bija apmēram divu stundu laikā tikai — mani pārsteidza, kā var būt tāds — ne tik ļoti biezs, viņš nav tik ļoti augsts, vai ne, bet kā tāds — tāds — tāds — es nezinu kā lai pasaka — tāds — ne mīksts, ne ciets.
Pirmais vakars bija ļoti, ļoti īpašs. Es, es visu vakaru nevarēju sagaidīt, kad es, es beidzot būšu gultā un kad es varēšu to tā pa īstam izbaudīt. Un šo vārdu «izbaudīt» es tiešām saku ar vislielāko tādu prieku , jo, jo tā bija tiešām izbaudīšana. Es negribu teikt, ka arī tagad tā nav, taču es esmu tik ļoti pie šīs ērtības pieradusi, ka man, es vairs nevaru neko citu iedomāties. Man tas liekas kaut kas, kaut kas ļoti, ļoti labs. No rīta, es, es biju izgulējusies. Man likās, ka pasaule ir tik skaista un es esmu tik viegla, un es biju ļoti, ļoti jauki atpūtusies. Tas, tas ir pats labākais ko var gaidīt viens nabaga cilvēks. Tas ir visjaukākais.
Atpūta. Miegs tāds tā kā, tā kā Dieva ausī.

Un tad dēls — dēls, jauks cilvēks viņš ir, sportists. Viņš saka :" Man ar laikam tāds derētu!". Nu ja! Nu ja! Un arī pēc pāris nedēļām viņam jau — jau arī bija mājās tāds. Jo viņš teica, ka :" Tik lielisks ... tik labi guļu. Es sen neesmu tik labi gulējis!". Un pēc tam — pēc tam nolēmām, ka mazmeitiņai, vienīgajai, nav vairs.
Un tad es nopirku mazmeitiņai. Arī. Nu, lai viņai arī kaut kas labs, taču — vai ne? Nu kāpēc, lai nebūtu mazmeitiņai piemērots? Viņš nav mīksts, vai ne? Mazmeitiņa uz tāda mīksta nemaz nevar tā gulēt. Viņš nav arī ciets.

Es vispār brīnījos — patiesi es biju, kā saka, viņu jau lietojusi — es brīnījos: tāds labs... un tik normāli un tik sakarīgs ... Un es domāju: "Wow, redz kā man bija veicies!".

Tas atbilst cilvēka vajadzībām un cilvēka iespējām.
Cilvēkam taču ir miegs un atpūta ir svarīgākais. Un pēc tam jau nāk viss — visas pārējās darbības. Vai ne?
Es esmu sevi nodrošinājusi. Par to pat nevar būt divu domu! Ja jau es nebūtu apmierināta, tad taču nebūtu ieteikusi nedz saviem draugiem, ne bērniem un ne mazbērniņam. Es esmu pārbaudījusi to pati uz sevis, un šobrīd es vispār labāku nezinu. Tas ir ļoti labs... ļoti labs... .
Un saldam miegam nekas labāks nevar būt!