«Dauderi»
Caur žalūzijām izlauzušos saules staru modināts atvēru plakstiņus un dzidru skatienu nopētīju griestus.
Nekā jauna. Tie paši griesti ar tām pašām spuldzēm.
Pagriežoties pulksteņrādītāja virzienā radās doma, ka tieši šī ir tā īstā diena, kad atbrīvoties no sakaltušās maizes to izbarojot zosveidīgajiem.

Tagad īstens satīrists, pats sajūsmā par savu asprātību, izmestu kādu sātaniski smieklīgu joku par daiļā dzimuma pārstāvēm, taču es tāds neesmu. Es esmu riktīgs jaukumiņš! Чмоки-чмоки-чмоки :***

Izkāpjot no gultas prātoju kur sadzīt rokā kādu gulbi. Vēl ejot uz virtuvi urdīja doma par nirēj vai peldpīles barošanu. Pat brokastojot nepameta šī uzmacīgā ideja. Bet tad, kā zibens no otras istabas, Lēdija izvirzīja vēlmi apmeklēt kultūras muzeju «Dauderi».
Apsverot visus Par un Pret, nopētot pusklaipiņu sakaltušās maizes, nolēmu atstāt zosveidīgos likteņa varā un doties uz Sarkandaugavu spaiņiem smelt kultūru.

Lasīt tālāk »