Ch.5 — nerūsējoša tērauda
Es pamodos uz plaukta, drebēdams un trīcēdams pie visām miesām. Kāds bija pagriezis mazo slēdzi līdz galam, likdams man nedaudz palēkties. Acīgāks vērotājs to noteikti pamanītu, bet šobrīd vienīgais acu pāris, kas atradās telpā, bija piekalts citam objektam, ko es nesaredzēju.
— ... Runā Rīga! Pareizs laiks... .
Lasīt vēl »
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: