Ch.1 — Gaiši pelēkā
Un tad es pamodos.
Grāmatnīcā. Uz plaukta. Starp Alesandro Bariko «Bez asinīm» un G.G. Markesa «Simt vientulības gadu». Dīvaina kombinācija.
Dienas gaismas spuldze pretīgi spieda acīs. Tik pretīgi, ka es ar uzkrītošu riebumu nopētīju svešinieku, kurš ieinteresēti blenza man virsū.
Divas kājas, ausis, rokas, nāsis, acis un viena mute, zem kuras — bārdas rugāji. Vīrietis, vai arī tik neglīta sieviete, kādu savā īsajā mūžā neesmu redzējusi.
Lasīt vēl »
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: