Agras dārgumi
Vēls jūnija rīts. Ar nelielu piepūli uzslienos gultā sēdus. Samiegtām acīm paveros uz loga pusi, un pieklusinātā baritonā nolamāju gaismas kūļus, kas uzbāzīgī, kā lētas ielasmeitas, mēģina izspraukties caur aiskariem. Nedaudz apžilbināts pievēršos pie gultas novietotajam skapītim. "Vēl drusku ir.": pie sevis nomurminu, un lipīgajā glāzē ieleju brendija devu, kurai vajadzētu manī atgriezt spēkus, kas ļautu aiziet līdz vannas istabai.
Lasīt vēl »